Install Steam
login
|
language
简体中文 (Simplified Chinese)
繁體中文 (Traditional Chinese)
日本語 (Japanese)
한국어 (Korean)
ไทย (Thai)
Български (Bulgarian)
Čeština (Czech)
Dansk (Danish)
Deutsch (German)
Español - España (Spanish - Spain)
Español - Latinoamérica (Spanish - Latin America)
Ελληνικά (Greek)
Français (French)
Italiano (Italian)
Bahasa Indonesia (Indonesian)
Magyar (Hungarian)
Nederlands (Dutch)
Norsk (Norwegian)
Polski (Polish)
Português (Portuguese - Portugal)
Português - Brasil (Portuguese - Brazil)
Română (Romanian)
Русский (Russian)
Suomi (Finnish)
Svenska (Swedish)
Türkçe (Turkish)
Tiếng Việt (Vietnamese)
Українська (Ukrainian)
Report a translation problem
Tolaik augustīniešu ordenī bija divi novirzieni – viens, kas centās panākt
reformas, kas mazinātu strikto mūku dzīves disciplīnu, un otrs, kas saglabāja
līdzšinējo kārtību. Klosteris, kurā iestājās Luters, piederēja otrajam
novirzienam. Reliģiskie meklējumi un ar tiem saistītas bažas par savām
attiecībām ar Dievu viņu tomēr neatstāja. 1507. gadā viņš, kā pats apraksta, ar
trīcošu sirdi, bažījoties vai ir cienīgs pildīt amatu, vadīja savu pirmo misi kā
priesteris. Gan tolaik, gan vēlākos gados Luteram bija raksturīga duālistiska
pārliecība par cīņu ar velnu.
Izmantotās literatūras saraksts: